Mēnesdārzs

Mēnesdārzs

Silta, zvaigžņota debess
Tavs viltīgais smaids
Tavas pavedinošās rokas
Tavas ziņkāres pilnās acis
Mēnesgaismā liekas tik patiesas

Apmānīta migla kā strauja iekāre
plūst pār rožu dārzu
Pat pašas rozes aiztur elpu kā gaidīdamas silti spirdzinošu lietu

Advertisements

Mijiedarbība

Neaizskarams klusums ārā, koku lapās,
manī – sirds dziļumos
Trausls sapņu uzplaiksnījums ārā, lietus lāsēs,
manī – domu vārdos
Rudens sapņi, drēgnums, spožums
manī domas, mākoņi pelēki un pakļāvība
Viss kā aplī, ieplūst arī manī
Sakļaujot ciešāk savu roku
rodas siltums, tas pats kas ārā
koku lapās, lietus lāsēs, zemes dziļumos un debesu melnumos