Rāmji

Hei.

Šodien, pāris minūtes pirms oficiāli iesāktos jauns mēnesis, jeb augusts, es izlasīju Imanta Ziedoņa epifāniju – Ar rāmjiem ir tā… Un teikšu, ar rāmjiem ir tā, ka vienmēr ar tiem ir tā. Un ne mainīt, ne novērst galvenokārt nevēlamies mēs paši, un jā arī vēlamies, tad to noteikti nevēlās citi. Tik bieži tiek stāstīts un rakstīts par to, cik ļoti mēs vēlamies iziet no saviem, tā saucajamiem “rāmjiem”, jeb no savas komforta un piederības zonas, ko mums ir uzlikuši citi vai mēs paši. Tomēr, jo vairāk par to runājam ,jo mazāk mēs īstenībā no tā redzam un daram. Mēs tik ilgi dzīvojam savos rāmjos, pat jau no dzimšanas, ka mēs nemaz nemācētu dzīvot bez tiem. Bet, padomājiet, ja nu visa pasaule pēkšņi dzīvotu bez rāmjiem? Ilgi vairs pasaule nemaz nepastāvētu, tāpēc, es nemaz nesaku, ka rāmji ir slikti, tie vienkārši kļūst par mazu.

Iesaku izlasīt šo, vai kādu citu I. Ziedoņa epifāniju, tas ir lielisks veids lai noslēgtu, vai uzsāktu ko jaunu, kā piemēram, jaunu mēnesi, vai dienu.

Advertisements