Laika un grāmatas nepieciešamība.

Vēl viens mēnesis jau paskrējis garām. Līgo nosvinēti. Jau daudzās lietās ir parādījies pamats zem kājām. Tomēr , beidzot pienākot brīvdienām un patīkamam laikam gribās visu paspēt izbraukāt, izbaudīt, redzēt utt. ,ka laiks nemaz nav tik daudz, kā tas šķiet. Kad tad paliek laiks vienkārši atpūtai? Ir dienas, kad viss ko vēlos ir ‘pūsties un , tā sakot, neko nedarīt. Bet tad galvā iezogas stress un nemiers par lietām kas jādara…
Un kaut vai ir brīvs laiks, tas pēkšņi jau ir aizpildīts un izplānots, pirms paspēju tam izsekot līdzi. Kā arī atrast balansu kādreiz nav tik viegli.
Tomēr, esmu atradusi risinājumu. Es, sev nedēļā atvēlu vismaz vienu dienu ( vai divas ), kad varu pūsties un darīt, ko vien vēlos. Lai kā man būtu jāplāno nedēļa, es mēģinu vismaz vienā (divās) dienā(s) neko neieplānot. Kā arī šajā(s) dienā(s) es atļauju sev panašķoties nedaudz vairāk un vienkārši sakārtot domas, un, iespējams, ierakstīt kaut ko savā blogā.
So, mans  jautājums – Kā jūs saplānojat laiku priekš sevis? Vai arī neplānojat vispār?

large

Advertisements